Kora vēsture

Vīru koris „ABSOLVENTI” izveidojies uz Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas un Latvijas Valsts Universitātes studentu koru bāzes, kurus 1957., 1959.gadā diriģēja Pauls Kvelde. Pēc kora nodibināšanās 1959.gadā, daudzus gadus tas darbojās Paula Kveldes mākslinieciskajā vadībā, kļūstot par vienu no vadošajiem vīru koriem Latvijā.

1999.gadā kora māksliniecisko vadību pārmantoja Paula Kveldes audzēknis Arvīds Platpers, kurš turpināja veidot kora tradīcijas un repertuāru. Kora mākslinieciskajā darbībā izmantoti daudzi latviešu klasiķu, kā arī jaunākās paaudzes un ārzemju komponistu darbi, kopskaitā jau vairāk kā 800. Īpaši atzīmējams kora lielais ieguldījums latviskā gara uzturēšanā, daudzus gadus piedaloties patriotiskajos pasākumos – Andreja Pumpura muzeja svētkos Lielvārdē, Andreja Jurjāna piemiņas dienās Jurjānu dzimtajās mājās Meņģeļos un daudzos Valsts svētku un Lāčplēša dienas pasākumos.

1980.gadā „ABSOLVENTI” uzsāka sadarbību ar komponistu Raimondu Paulu. Mūsu diriģenti aranžēja vīru korim tautas iemīļotās, melodiskās komponista dziesmas, ar kurām uzstājāmies pārpildītās zālēs daudzos Latvijas novados. Tagad mūsu iesākto tradīciju turpina arī jauniešu kori „KAMĒR” un „AURA”.

Lieliska sadarbība „ABSOLVENTIEM” ik pārgadus izveidojās ar igauņu Tartu pilsētas radniecīgo vīru kori „GAUDEAMUS”, organizējot kopējas ģimeņu vasaras koru nometnes, kā arī turpinot ik gadus apmainīties ar koncertiem Rīgas un Tartu koncertzālēs, veidojot arī kopīgas programmas un dziedot latviešu un igauņu valodās.

Korim ļoti nozīmīga bija piedalīšanās Hektora Berlioza „Fausta bojā eja” atskaņojumos, kur koris vairakkārt uzstājās kopā ar profesionālajiem kolektīviem, dziedot simfoniskā orķestra pavadījumā un ievērojamu diriģentu (J.Jefimovs, N.Jervi, V.Fedosējevs) vadībā gan Rīgā, gan Minskā. „ABSOLVENTI” piedalījās arī J.Brāmsa rapsodijas „Altam, vīru korim un orķestrim” atskaņojumā Rīgā kopā ar V.Sinaiska vadīto simfonisko orķestri. No 1994.gada koris piedalījās daudzos Ārijas Elksnes piemiņas pasākumos, kurus organizēja Venta Vecumniece, dziedot dziesmas ar dzejnieces vārdiem daudzos Latvijas novados.

Kaut arī korī praktiski dzied tikai dziedātāji – amatieri bez īpašas muzikālās izglītības, koris vienmēr pratis noturēties vīru koru augšgalā. Kora mākslinieciskais līmenis un daudzveidīgais dziesmu klāsts ļāvis vīriem koncertēt arī citur pasaulē – Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Baltkrievijā, Polijā, Bulgārijā, Somijā, Vācijā, Holandē, Dānijā, Slovākijā, Čehijā, Austrijā un Anglijā. Starptautiska atzinība un panākumi gūti Holandē (Oldenzālē, 1988.g.), Austrijā (Vīnē, 1997.g.) un Vācijā (Cvikavā, 2002.g.). Kora kolektīvā dzied dažādu profesiju pārstāvji: inženieri, mežtehniķi, hidrotehniķi, agronomi, mediķi, arhitekti, ekonomisti, studenti utt.

Kora vadības – mūsu kora un Dziesmu svētku virsdiriģentu prof. Paula Kveldes un prof. Arvīda Platpera darbība guvusi augstu valdības novērtējumu – abi ir Trīszvaigžņu Ordeņa kavalieri. Par aktīvu darbību atmodas un barikāžu laikā kora vadība un dziedātāji apbalvoti arī ar medaļām „Par Latviju”.

Kopš 2005.gada septembra Arvīds Platpers korim piesaistījis savu daudzsološo un enerģisko audzēkni Edgaru Vītolu, 2014.gadā nododot kora tālāko māksliniecisko vadību viņa rokās.

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •